Veselīgi un gardi burkānu – siera salāti – viegli, ātri, izdevīgi

Standard

Recepte gaužām vienkārša, bet viss vienkāršais dažkārt ir vislabākais. Salātiem ziemas laikā jābūt garšīgiem, veselīgiem un sātīgiem, lai mums būtu enerģija un sejas āda nemainītos uz slikto pusi.

Tā teikt vienai porcijai.

Sastāvdaļas:

2 vidēja lieluma burkāni

Maza ķiplokdaiviņa

Džiuagas siers  – neliels gabaliņš (pēc garšas, cik, sātīgus vēlaties šos salātus)

Naturālais jogurts

Ierīces:

Rīve

Sākam gatavot:

Sarīvējam burkānus, ķiplokdaiviņu, un  pierīvējam sieru. Sajaucam ar 3-4 ēdamkarotēm naturālā jogurta. Tā kā siers pats par sevi ir diezgan sālīts, tad sāli var nepievienot. Nekādus citas garšvielas nepievienoju, bet ar šiem salātiem var eksperimentēt pēc sirds patikas, līdz ar to var pievienot arī citas sastāvdaļas, ja organisms tā prasa.

Image

Advertisements

“Viss par sievietēm” / ВСЁ О ЖЕНЩИНАХ

Standard

Izrāde ВСЁ О ЖЕНЩИНАХ, Rīgas Krievu teātris

M. Gavrans
VISS PAR SIEVIETĒM
S. Girina tulkojums
Režisors – Mihails Gruzdovs

_____________________________________

03.12.2013. ar savu nīderlandes draugu apmeklēju šo izrādi.  Izrādi izvēlējos, jo

1. Es mīlu komēdijas

2. Izrādes ilgums bija pusotra stunda.

3. Šķita, ka varētu būt gandrīz saprotama manam draugam, kurš apgūst krievu valodu.

_____________________________________

Rezumā: izrāde bija brīnišķīga, par dažāda tipa un  vecuma sievietēm.

Visas sievietes ir kaķi..tam tam tam taram…

Likās komēdija, komēdija, bet izrādes beigās asara nobira par tiešām aizkustinošo etīdes stāstu par māti un 2 meitām. Meitas 7 gadus nebija tikušās un sarunājušās, pat daļēji ienīda vienu otru, jo viena no māsām jaunībā bija nocēlusi otras māsas mīļoto, bet kā beigu beigās izrādījās lielākais maita šajā visā notikumā bija līgavainis.. Lai gan par šo visu vēl, protams, varētu diskutēt.

Ļoti patika, ka etīdes nebija garas, bet salīdzinoši īsas un kodolīgas. Tika atspēlētas dzīvē ļoti pazīstamas situācijas –  karjera, mīlestība, draudzība, bērnudārzs, veco ļaužu pansionāts.

Etīdes bija labi izspēlētas, aktrises bija vienreizējas, dziedāšana bija gandrīz labi, bet manām ausīm derēja.

Un izrādes laikā mans draugs smējās, tātad saprata lielāko daļu (pēc izrādes viņš arī apstiprināja, ka lielāko daļu teksta un domu viņam izdevās saprast). Tas nozīmē, ka šo teātri mēs kopā apmeklēsim arī turpmāk. Mūsu pašu latviešu teātri paliks man un draudzenei, vismaz pagaidām.

Izrādi iesaku visiem, kuriem patīk pavērot sievietes no malas, ir ļoti interesanti. Izrāde ir viegla komēdija ar zemtekstu, kas izprotams ikvienam. Jaukam vakaram tā teikt.

Image

Iesācēja mākslā 2013.

Standard

Image

Esmu tik ļoti lepna par sevi, ka esmu izveidojusi savu pirmo adventes vainagu.  Katru gadu Rīgas Centrāltirgū pirku jau gatavu. Šogad ,vienā jaukā dienā sapratu, ES GRIBU IZVEIDOT AR SAVĀM ROKĀM SVĒTKU VAINAGU !!!

Kā , ar ko sākt, kas nepieciešams – neko nesapratu, lai gan 3 gadus pamatskolā pa reizei apmeklēju mākslas skolu.

Visas domas uzrakstīju uz papīra lapas. 

Izskatījās aptuveni šādi:

Šķīvis – pamatne uz kā novietot

Avīzes lapas ( iesākumā bija doma apaļo vainaga pamatni veidot no saburzītām avīzēm, bet pēc tam lielveikalā izdevās nopirkt salmu pamatni.

Dažādas egļu bumbas, rotājumus

Virtenes

Dažādi aksesuāri (kaltētas, aromātiskas lapas, kanēļu standziņas utt.)

Līmes pistole (salīdzinoši labu priekš iesācējiem var nopirkt par 2.99 Ls)

Līmes kociņi (6 gab., garie aptuveni 1.49 Ls)

_____________________________

Kopsummā samaksāju ap 20 Ls, bet visus materiālus nav iespējams izlietot tikai vienam vainagam, līdz ar to sanāk ļoti daudziem un dažādiem svētku aksesuāru veidošanai.

Devos mājās un domāju kā sākt, baidījos, ka lielā sajūsma var arī pazust, bet par laimi joprojām radošais gars ir ar mani un es turpinu ražot svētku materiālus un priekšmetus.

Sāku ar to, ka galdu noklāju ar vecām avīzēm, lai procesa gaitā tas netiktu bojāts.

Novietoju uz galda visus materiālus. Iesākumā salmu pamatni apliku un izrotāju bez līmēšanas ar izvēlētajiem aksesuāriem, sapratu, ka tas, ko biju iecerējusi ne īpaši labi izskatās realitātē. Tā es izmēģināju dažādas kombinācijas, kā rezultātā sāku visu līmēt kopā un sanāca mans pirmais radošais gars.

Protams, pieļāvu arī vienu kļūdu aprēķinos – vietas pietika tikai 3 no 4 adventes svecēm, bet priekš pirmās reizes es domāju, ka varu sev to piedot.

Kur pirkt materiālus? Jā, sākumā tas mani mulsināja, jo kā jau rakstīju,  rokdarbi vienmēr likās ne priekš manis. Iesākumā lielākās problēmas šķita atrast visus materiālus, bet pameklējot internetā un pastaigājot pa veikaliem izdevās atrast lielāko daļu.

Līmes pistoli, līmes kociņus principā var iegādāties jebkurā lielveikalā. Materiālus es iegādājos JYSK (sausie materiāli par ļoti labām cenām, 150 g 1,19 Ls), Timarie (dažādi mazie rotājumi, bet šajā veikalā cenas ir ļoti ļoti dārgas), PIER (arī šo to var atrast), Super Action (svētku bumbas, virtenes, līmes pistole, kociņi, šķīvis uz kā novietot u.c. aksesuāri).

Idejas var smelties no google.lv, ideju tarbas (draugiem.lv), pinterest u.c.

Pašlaik jau top sienas vainags , bilde studijā būs vēlāk.

Tāpat no filca auduma mēģināšu izveidot nelielu svētku glezniņu.

Plānu un ideju daudz, cerams, ka visam pietiks laika.

Morāle: Ja liekas, ka kaut kas dzīvē nekad nekļūs interesants vai saistošs, tad pārstāj tā domāt! Lietas, darbības, kas agrāk šķitušas bezjēdzīgas, pēc laika var likties vislabākās pasaulē. To pašu varu attiecināt uz dzīves uzskatiem, būt cilvēkiem, nozīmē dzīvot un pieredzēt visdažādākās situācijas, viedoklis mainīsies, par to pat nevajadzētu šaubīties. Ak , šī brīnišķīgā dzīve!

Ar sveicieniem,

katevate888

wpid-20131129_214620.jpg

Latvija sēro… 2013. Zolitūdes – Maxima traģēdija atstās rētas ikvienā sirdī..

Standard

Image

Aizvakar, vakar, šodien un vēl ilgi sēros visa Latvija, bet tie, kuri šajā traģēdijā zaudēja tuviniekus, sēros visu mūžu.

Šī traģēdija satriekusi mani tik dziļi, cik es nekad savā mūžā nebiju gaidījusi. No aizgājušajiem, es personīgi nepazīstu nevienu vai pareizāk būtu teikt nepazinu nevienu, bet neskatoties uz to, uzzinot šo vēsti ceturtdienas vakarā, asaras sāka birt pār vaigiem un sirds sažņaudzās aiz sāpēm.

Es dzīvoju netālu no šīs traģēdijas vietas… bet vēl neesmu aizgājusi nolikt svecīti, fiziski es jūtos tik sagrauta, ka varu tikai sēdēt dīvānā, birdināt asaras un bez pārtraukuma sekot līdz notiekošajam internetā un televīzijā. Bet šodien esmu saņēmusies, nopirkusi svecītes un gatava šovakar doties uz šo vietu, kur sāpes liekas ar roku sataustāmas un redzamas..

Ja es jūtos šādi, kā tādā gadījumā jūtas tie cilvēki, kuri tur stāv un gaida savus mīļos, un cer līdz pēdējam??

Ceturtdien traģēdijas laikā, es stresoju par savu darbu, vai paspēšu pabeigt, vai viss izskatīsies ideāli, savu stresu es izgāzu uz saviem līdzcilvēkiem,, un priekš kam ? Tāda sajūta, ka es esmu savā dzīvē sagrāvusi patiesās dzīves vērtības. Vai tad galvenā vērtība ir kāds sasodīts projekts, kurā obligāti ir jāpārlabo tas teksts vai jāpārfotogrāfē bilde, kas jau tāpat izskatās labi, vai tad nav labāk brīvo laiku pavadīt ar savu ģimeni, saviem cilvēkiem, veltot viens otram visu brīvo laiku? Es un ne tikai es, bet liela daļa Latvijas iedzīvotāju pavada dienas domājot tikai par darbu, kā paspēt, vai kā es iekļaušos termiņos utt. Kur paliek ģimenes veidošana, patieso vērtību apzināšanās?
Šodien, kā no jauna atvērusi acis, es sāku domāt, kam tad īsti manā dzīvē ir vērtība? Kāpēc es joprojām tik ļoti jūtos aizvainota uz savu māti un nespēju bez dusmām komunicēt ar savu māsu, bet tajā pašā laikā ar svešiem cilvēkiem varu pārrunāt savas problēmas? Jā, tiešām, šī traģēdija man atvēra manas aizmiglotās acis, ka visa pamatā un galvenā vērtība ir ģimene.

Es šodien piezvanīju māsai, bet diemžēl ne cik tālu mēs savā sarunā netikām, palikām pie tā, ka es taču esmu maza, dumja meitene…
Viņa pat reizi man nepiezvanīja un nepārjautāja, vai ar mani viss ir kārtībā, zinot, ka es dzīvoju netālu….ari māte nepiezvanīja, bet es zvanīju viņai..teledonu neviens nepacēla.
Labi, ka man ir tētis, kurš mani vienmēr atceras. Varbūt tiešām vaina ir manī, par ģimeni nevar aizmirst, šīs attiecības ir jāveido, jāspodrina.

Bet ir kas tāds, par ko es nespēju pārstāt domāt –

Cik ļoti jābūt sagrautām dzīves vērtībām, ja Maxima kasieres baidījās vairāk par kases naudu, nevis savu dzīvību ? Vai mūsdienās dzīvībai ir otršķirīga loma?

Labi, iegrimu savās emocijās, bet šajās dienās nākas par tik daudz ko aizdomāties, dzīve ir neprognozējama, vienā dienā tā var beigties. Visiem ir problēmas, tieši tā visiem, un ja arī kaut kādā brīdī mēs nespējam tikt ar tām galā, ir jācenšas rast mierinājumu ģimenē, tie taču ir mūsējie.. Un tā visu dzīvi , nevis dažreiz..
Mums ir jarealizē sevi darbā, bet mēs nevaram aizmirst arī par ģimeni. Ģimene paliks arī tad, kad nebūs darba.

Lai arī liekas, ka ugunsdzēsēji strādā tik ļoti lēnu, bet atcerieties, nu nav viņu nolūkos speciāli vilkt ilgumā šo procesu, bet ir jābūt uzmanīgiem, nav taču viņi kaut kādi antiņi, galu galā mūsu ugunsdzēsēji ir profesionāļi un es viņiem uzticos. Viņi zaudēja savējos, vai tiešām kāds vēl var padomāt, ka viņi speciāli dara visu lēni vai ar kaut kādu nezināmo nolūku? Tajā pašā brīdī, es domāju, ka es varu saprast cilvēkus, kuri gaida… tajā situācijā, viss liekas notiekam daudz lēnāk kā tas ir realitātē.

Ziedot.lv ir izveidojis ziedojumu kontu, aicinu visus atbalstīt cietušos. Ziedot.lv ir visiem zināma labdarības organizācija, nu neliks viņi to naudiņu savā kabatā, tā sasniegs cietušos. Tiem, kuri zaudēja tuviniekus, tie, kuri smagi cieta, būs nepieciešams finansiāls atbalsts, neskatoties uz to, ka “Maxima” segs slimnīcas maksas, dos kaut kādas kompensācijas. Šos cilvēkus gaida smags pārbaudījums, mums viņiem jāpalīdz.

http://www.ziedot.lv/lv/project/1762

Visa Latvija sadodas rokās..Novembris 2013. ir traģisks mēnesis mums visiem.

BP-Latvijas_Republikas_karogs_150_x_75_cm-1647445207

 

 

Manas attiecības ar ēdienu

Standard

Hello!

Gribēju pastāstīt par sevi un attiecībām ar gaļu un  citiem pārtikas produktiem.

Daudzus gadus gaļa bija mans mīļākais ēdiens – patika visos veidos – žāvēta, cepta, vārīta, sautēta … Katrā edienreizē pa gaļas klucim manā šķīvī bija normāli, un kāpēc gan, lai tā nebūtu ?!

Tāpar aŗī daudzi citi “sliktie” pārtikas produkti tika patērēti kilogramiem.

Tā pirms kādiem 3 gadiem es sapratu, ka mans svars ir ļoti audzis, bet tas, protams, nebija tikai tāpēc, ka ēdu daudz ceptas gaļas, varēju pateikties it visam, jo visu, ko redzēju ēdamu, nesmādēju. Varēju ēst, ēst, tā nebija problēma. Man nav sāta sajūtas, tā joprojām ir mana lielākā problēma. Bērnībā bija grūti ar pārtikas produktiem, līdz ar to bija dienas, kad varēju pilnu vēderu pieēst un bija daudz dienu,kad nevarēju neko dabūt ēdamu. Bet, ja esi dzīvojis Latvijā, īpaši laukos, tad šis nav nekāds jaunais fakts. Lai nu kā, veiksmīgi es izaugu un līdzko tiku Rīgā, sāku ēst visu, sākot ar MC Donald, beidzot ar picām..

Tā atgriežamies pie tēmas , tātad es biju pamanījusi, ka mans svars no 64 kg (kas jau tad man likās virs normas) ir pieaudzis uz 75 kg !!!! Jā, šoks, bija liels, izmaiņas it kā nebiju jutusi. Vēl šodien domāju, ka pie vainas bija tas, ka, man mājās nebija pilna izmēra spogulis, bija tikai tāds spogulis, kur redzēju sevi līdz pusei.  Un tad nu es sāku domāt, ko un kā darīt. Izpratne par ēdienu, kalorijām,  vispār veselīgu dzīvesveidu bija ļoti vispusējas. Galvā bija tikai viena doma, jāsāk NEĒST. Ha, kā tad! Jo vairāk centos neēst, jo vairāk gribējās, un tā nu turpināju bāzt sevī iekšā  visu. Sākumā domāju, ēdīšu tikai auglīšus, nu ja 1 kg auglīšu ēdienreizē,,,tā labāk nedarīt, nekas labs no tā man nesanāca.

No visa šī šoka par svara pieauguma, es tomēr kaut ko toreiz iemācījos – dzert tīru, negāzētu ūdeni, kā arī tēju bez cukura, to daru vēl joprojām. Tātad viens solis uz priekšu bija sperts.

Tālāk manā plānā bija, SPORTS, tad es domaju, jo vairāk sportošu , varēšu turpināt ēst kā biju ēdusi.. Nopirku abonementu uz fitnesa zāli, gāju uz apļa treniņiem 3-4 reizes nedēļā, bija ļoti gūti, darīju maksimāli daudz, bet atnākot mājās, ēdu arī dizvreiz vairāk. Svars nemainījās, sports sāka apnikt..Tad vēl bija daži mēģinājumi sākt sportot zālēs, bet ar laiku tas viss vienkārši apnika, kā arī nebija rezultātu.

Bet no visas sporta mānijas es iemācījos vienu labu lietu – skriet. Es vienmēr esmu ienīdusi skriešanu, bet tad vienreiz skrienot uz veikalu pēc čipsiem, pamanīju, ka ir ļoti forši skriet. Lai arī, cik drausmīgi tas neizklausītos, skriešana pēc čipšiem, bija viens no maniem lielākajiem soļiem uz veselīgu dzīvesveidu. Tā es sāku skriet. Pirmajā reizē izturēju tieši 7 min un likās, ka sirds apstāsies. Tā es katru  otro vai trešo dienu sāku skriet un katru reizi centos pa dažām minūtēm noskriet vairāk. Izdevās. Tajā gadā pirmo reizi piedalījos skriešanas maratona Rīgā 5 km distance. Biju lepna. Svars nebija mainijies, bet pašsajūta bija laba. Skrienu joprojām.

Vasarā sāku beidzot strādāt darbā, kurā strādāju vēl joprojām. Aiz stresa nokritos par 6 kg. Uzreiz nopirku jaunu kleitu un smukas kurpes. Svars bija 68 – 69 kg.

Ar tādu svaru nodzīvoju vēl vienu gadu. Pavasarī, rudenī, vasarā skrēju. Distances 3 – 10 km.

Skrienu joprojām diezgan neregulāri  – pavasarī katru otro dienu, vasarā 2-3 reizes nedēļā, rudeni – reizi nedēļā. Dzeru 1-2 L ūdens dienā + 1 L zaļā tēja. Un tā katru dienu nemainigi (ir arī izņēmumi, protams).

Tad pēc gada, es iemīlējos. Aj, mīlestība ir zāles pret visu, svars smuki noripoja atpakaļ uz 64 kg. Biju laimīga. Tad aiz labas dzīves atkal pieņēmos uz 69 kg. Kauns bija pašai par sevi liels. Nu kā es tā nenoturējos. Tas jau nekas, ka katru vakaru cepumiņi, suliņas, picas utt.

Tad es sapratu, nav ātru rezultātu, ir jāmeklē iedvesma. Iedvesma, lai cik muļķīgi nebūtu , atradu populārā sieviešu portālā. Tur bija savākusies grupiņa meiteņu, kas centās nomest svaru. Kādai tas izdevās, kādai nē, cita vēl cīnās. Es no viņām iedvesmojos, kā ari internetā atradu noderīgus saitus edunsporto.lv un citus, kur smēlos informāciju par produktu uzturvērtību utt.

Pārveidoju savu ikdienu lēnām.

Par to kā MAINĪJU SAVU SVARU UN ĒDIENKARTI BŪS ATSEVIŠĶŠ STĀSTS.Image

Veselīgas vakariņas – pilngraudu makaroni ar tunci un salātiem

Standard

Veselīgas vakariņas – pilngraudu makaroni ar tunci un salātiem

Uzreiz gribu teikt – es ēdu daudz – ar mazām porcijām līdz šim nav izdevies apmierināt savu apetīti.

Pēdējā laikā,laikam arī tāpēc, ka organisms jūt laika pārmaiņas, tuvojas ziema, līdz ar gribās vairāk siltu ēdienu.

Šādas vakariņas var ļoti ātri pagatavot, ideāli darba dienās, kad, pēc darba pārnākot mājās, ir viegls nogurums un nav daudz enerģijas gatavot super sarežģītas vakariņas.

Sastāvdaļas:

100 g pilngraudu makaronu

Tuncis savā sulā

Salātiem: salātu lapas (man vislabāk garšo salātu lapas podiņos), ķiršu tomātiņi, gurķis, sauja indijas rieksti, garšvielas (persilāde vai kāds cits kombinējums  – baziliks, sāls, melnie pipari),  1/2 ēdamkarote valriekstu eļļa.

Pagatavošanas process:

Tomātus, gurķus, salātu lapas noskalojam zem tekoša, vēsa ūdens.

Salātu lapas sagriežam vidējos gabalos, ķiršu tomātiņu pārgriežam uz pusēm, gurķi sasmalcinām smalkos gabaliņos.

Visu liekam bļodā, pieliekam sauju indijas riekstu, valriekstu eļļu, garšvielas un samaisam visu.

Ieliek uz kādām 15 min ledusskapī.

Saliekam visu uz šķīvja un gardas vakariņas!

Image

Biezzupa ar visdažādākajām sastāvdaļām

Mala

Biezzupa ar visdažādākajām sastāvdaļām (receptei būs drīzumā papildinājums)
Ar biezzupu receptēm labi ir tas, ka šeit var variēt ar sastāvdaļām pēc sirds patikas.
Šo zupu es mēdzu ēst vismaz 2 porcijas, jo no vienas sāta sajūta man nerodas, savukārt tie, kuri ēd ar maizi vai pievieno žāvētas gaļas gabaliņus, varētu arī paēst no vienas porcijas.

Gribu brīdināt, ka ne visiem šī zupa garšos, no 8 cilvēkiem ,kurus cienāju, 3 apēda gardām mutēm un prasīja papildporciju (dīvaini,ka tie bija vīriešu kārtas cilvēki), 2 apēda un teica, ka esot ok, pārējie 3 neēda, jo negaršo atsevišķas sastāvdaļas no šīs zupas (selerijas, sīpols..).

Kāda ir garša ? Tāda nedaudz pikanta, skābena. Atkarīgs, kādas sastāvdaļas tiek pievienotas vairāk. Man ļoti garšo burkāni un kāposti,  līdz ar to es pievienoju vairāk šos dārzeņus. Kā jau rakstīju, var eksperimentēt, nošaut greizi būs ļoti grūti.

Sastāvdaļas:
2 kartupeļi
3-4 burkāni
Selerijas laksti (lapas) (nedaudz, ja būs par daudz, zupā būs ļoti jūtama seleriju stiprā garša)
Tomāts
Kāposts (1/3 daļa)
Paprika (man garšo dzeltenā)
Garšvielas (jūras sāls, melnie pipari )
Kabacis / cukini

1/2 vidēla lieluma sīpols

Nepieciešams:
Blenderis , 2 katliņi vai 1 katls un 1 dziļa panna.

Katliņā ielej ūdeni un liek uz vidējas temperatūras vārīties.
Kad ūdens jau ir  +/- uzvārījies liek iekšā vidējos gabaliņos sagrieztus kartupeļus

Citā katliņā vai dziļā pannā (es lietoju WOK pannu) lieku visus pārējos dārzeņus sagrieztus mazos gabaliņos, pievienoju ūdeni, lai tas nosedz visus dārzeņus un sautēju kamēr viss ir mīksts.

Kad kartupeļi ir uzvārījušies, tad ievietojiet tos atsevišķā bļodiņā, savukārt ūdeni, kurā varījāt kartupeļus saglabājiet.

Kad otrā katliņā / pannā ir izsautējušies visi pārējie dārzeņi, tad ņemam nost no plīts un ļaujam kādas 2 min atdzist.

Blenderī ielejam 1/2 glāzi ūdeni no kartupeļiem, pievienojam dažus gabaliņus kartupelus un kādu daļu no pārējiem dārzeņiem (viss atkarīgs kāds ir blenderis, kāds ir blendera trauka tilpums). Visu sablenderējam un ielejam bļodiņā, kuru pasniegsim. Var pievienot karoti krējuma vai naturālo jogurtu. Dekorē ar zaļumiem (dillēm, pētersīļiem) un , ja vēlaties, tad var sacept pannā žāvētu gaļiņu ar sīpoliem un pievienot zupiņai.

Bon apetit.

Image