Mans “Stipro skrējiens” 2014.

Standard

Image

Neplānojot, nedomājot un visādi citādi  ignorējot šo pasākumu, tomēr tika panākts, ka piedalos 2014. gada rīkotajā sporta pasākumā “Stipro skrējiens”.

Līdz šim apzināti izvairījos no dalības, interese bija, bet veselais saprāts vienmēr norādīja uz to, ka diez vai fiziskā izturība būs pietiekama.

Kā tas bija?

Ja jau varu vēl kaut ko uzrakstīt, tas nozīmē, ka izdzīvoju.

Pasākuma laikā nevienu no mums laika apstākļi nežēloja, bija auksti, slapji, vētraini un tā tālāk. Brīdī, kad likās, ka nu lielākā daļa trases viennozīmīgi jau ir noskriets, izrādās, ka bija pārvarēti tikai nepilni 5 km, tajā brīdī biju gatava raudāt. 

Sākums bija ļoti cerīgs, daudz enerģijas, pozitīvas emocijas, komandas gars, pirmie šķēršļi caur ūdens baļļām un dubļainu mežu likās tāds wow elements un deva cerību, ka būs tomēr izdevies pasākums. Pēc tam sākās arvien vairāk dubļaini baseini, kur smakojošais ūdens sniedzās līdz kaklam, tad atkal dubļi, tad ūdens, tad dubļi un visbeidzot arī parādījās šķēršļi, bet ūdens peldes jau tā bija nogurdinājušas, ka ar lielu sajūsmu šķēršļus neizdevās sagaidīt, lai gan lielākā daļa no tiem bija pat ļoti interesanti izveidoti.

Bija tik auksti, ka drebēji visi, pat muskuļainie vīriešu kārtas dalībnieki, laika apstākļi nežēloja nevienu. 

Kāpēc neizstāties un mest mieru, ja jau bija tik auksti un acis pildījās ar izmisuma asarām ?

Tāpēc, ka latvieši pēc dabas ir sīksti, pukstēs, bet ies līdz galam, tā nu es vakar biju visīstākais latvietis, kurš kā zombijs vilkās līdz finišam. Izgāju VISUS šķēršļus, protams, ar komandas palīdzību – palīdzīga roka īstajā brīdī bija kā mierinājums, ka viss izdosies.

Bija daudz sastrēgumu pie šķēršļiem, tā kā bija daudz dalībnieku, tad nācās arī gana ilgi stāvēt rindās, lai tiktu pie šķēršļa, šajos brīvajos brīžos visi lēkāja, kustējās, centās kādu siltu sajūtu notvert, bet tas nevienam neizdevās. 

Bija jālec, jārāpjas, jākrīt, jāpeld, jāskrien  uz augšu, uz leju, apkārt un taisni, organisms, kā jau rakstīju, pēc 5 km bija beigts, nevienu daļu no sava ķermeņa nevarēju just, jo bija auksti, zobi klabēja, ķermenis drebēja, bet bija jāturpina.

Interese par šāda veida pasākumiem man vienmēr ir bijusi, vienmēr ir aizrāvusi un domāju, ka arī aizraus, bet tas nav viegli, šeit ir jābūt vismaz kaut kādai pieredzei un draudzībai ar sportu, jo man, cilvēkam, kurš ar sportu draudzējas mēreni (regulāri skrienu), šis pasākums šķita gana smags.

Rezultātā pēdējie 90 m likās kā 10 km, visi kā zombiji no seriāla “Walking dead” vilkām kājas ar cerību, vēl pavisam nedaudz, tūlīt būsim galā… aiz muguras bieži dzirdēju tekstus viss pietiek, nevaru vairāk, virs izrakumiem varēja dzirdēt helikoptera pacelšanos, likās, tad tāda sajūta ir kara laukā… Novirzījos no tēmas, brīdī, kad likās, ka finiš ir rokas stiepiena attālumā, mūs sagaidīja vēl viens šķērslis – jātiek pāri kaut kādam dzelzim, laikam vilciena vagonam. Ticiet man – neviens nebija sajūsmā, stenēdami, elsodami kaut kādā mistiskā veidā pārvēlāmies visam šim murgam pāri un bijām finišējuši. Pretī uzreiz cilvēki ar fotoaparātiem, smaidiet, malači, smaidiet… Prieks, ka bija tik daudz līdzjūtēju, žēl vien, ka smaidu neizdevās izdvest, jo viss bija līdz baltajām pelītēm..

Rezumē, pārsalu līdz kritiskai robežai…Bet ne par to stāsts. Stāsts ir par to, ka kā komanda bijām salīdzinoši vienota,  viens otram palīdzējām un neatstājām nelaimē. 

Šodien ķermenis smeldz, kājas ir nevis savā dabiskajā krāsā, bet gan ar zilu nokrāsu un skrāpējumiem, tāpat arī rokas.

Neņemot vērā, šausminošos laika apstākļus, tomēr piebildīšu, ja būtu bijis +25 C, tad  trase būtu bijusi pat ļoti patīkama un iespēja izbaudīt pasākumu kopumā būtu arī vairāk izdevusies, BET jāsaka, ka man patika… jauna pieredze, sajūtas, izpratne reālajā dzīvē, ne tik tas kas filmās redzēts deva jaunu skatījumu.

 

Image

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s